Ilze N. un M. Kalnarājs
E. Dambis Latvija esam mēs
Lielvārdes jostā tautas liktenis vīts, Zināšanu bagātība, kas tautai nāk līdzi. Caur gadsimtiem gariem, postošiem kariem, Austras zvaigznei pretī Latviju ved. Par Latviju nelūgšu, par Latviju stāvēšu, Kā nelokāms reiz bija Nameja gars. Ne sašķeļot tautu, bet vienojot kopā, Lai cilvēks var laimīgs savā Tēvzemē būt. Lāčplēša dienā došu kritušiem godu, Dvēseļu putenī Mūžības skartajiem, Kas cēlās un krita par Latvijas zemi Un dēliem, kas šodien par viņu stāv. Lai Pērkontēvs sargā un Laima vada, Zemi pār kuru Māras svētība nāk... Caur lāpu ugunīm un sveču liesmām Lai tauta kā agrāk, varētu vienota kļūt. /Egils Dambis/ 2012
Lai arī dzejoļa nosaukumā ir pieteikts patriotiski vienojošs kopums, paša teksta gaitā tas neatrod pierādījums, tā vietā:
