trešdiena, 2015. gada 19. augusts
otrdiena, 2015. gada 11. augusts
Lieliem māksliniekiem arī īpašus mikrofonus!
Turpinās darbs pie atbalsta izstādes izveidošanas, lai popularizētu atsevišķu mākslinieku mesiānismu, svarīgumu un tautā mīlētību. Uzskatām, ka šādi mākslinieki nevar uzstāties kā kuri katri, jo viņi taču tādi nav, viņi ir daudz, nesalīdzināmi daudz labāki, atbalstītāki un mīlējamāki.
Viņu ierašanās ir maģisks notikums, kuru nedrīkst iezvanīt jau ierastās "bungas un svilpes" - šādi mākslinieki jāsveic ar lielgabalu salūtu, valsts kases atslēgu nodošanu un karaļa meitas izguldīšanu pie sāna.
Un vārds viņiem ir jādod ne jau pie vienkārša mikrofona...
Turpiniet mums sekot - arī turpmāk Jūs gūsiet ieskatu gaidāmajā mākslas izstādē, kura digitalizētā veidā tiks piedāvāta kā ekspozīcija kultūras iestādēs.
trešdiena, 2015. gada 5. augusts
trešdiena, 2015. gada 22. jūlijs
ceturtdiena, 2015. gada 12. marts
Fanu klubs gatavo izglītojošo materiālu par dzeju tiem, kam nepielec
Atbalstot mūsu iemīļotā autora turnejošanas aktivitātes, veidojam plašāku prezentāciju par dzeju un tās kvalitātēm tiem, kam vai nu nepielec vai kas izliekas, ka nepielec. Topošajā materiālā būs iekļauts arī demokrātijas principu kvalitatīvs iztirzājums un valsts / pašvaldības padotības iestāžu pienākums rīkoties ne pēc selektīvas demokrātijas principiem.
Šobrīd ieskatam prezentācijas pirmā kadra skices variants
Tā kā amatpersonu konkrētā rīcība vismaz vārdos vienmēr ir balstīta kompententos lēmumos (tātad - kompetencēs, izglītībā un prasmē to pielietot!), acīmredzot, virknei amatpersonu priekšā stāvēs netīkama iztaujāšana iesniegumu formā, ievērojot tiesības prasīt un saņemt atbildes.
Šobrīd ieskatam prezentācijas pirmā kadra skices variants
Tā kā amatpersonu konkrētā rīcība vismaz vārdos vienmēr ir balstīta kompententos lēmumos (tātad - kompetencēs, izglītībā un prasmē to pielietot!), acīmredzot, virknei amatpersonu priekšā stāvēs netīkama iztaujāšana iesniegumu formā, ievērojot tiesības prasīt un saņemt atbildes.
trešdiena, 2015. gada 11. marts
Egils dedzina ar turnejošanās atjaunošanu
Kur viņš nav dzirdēts?
Egila vārsmas vēl cilvēkus nav glābušas
Ukros, Ipiķos un Biržos!
Šādi kārojas sākt vīterot pavasara saulītē, kad uzzinājām, ka Egils ir atsācis ar sirds gudrībām un kļūdām bagātās dzejas izplatīšanu nevainīgajās Latvijas ārēs! Egila sētā sēkla noteikti radīs jaunas domformas, kas pārveidos Latviju, glābs nelaimīgos ... āreče, rekur viena pērnā gada domforma jau garām patrauca - kas zina, vai tā nesteidzas glābt kādu nelaimīgu sievieti...
trešdiena, 2014. gada 8. oktobris
Čaks un Barons pēc ilgiem laikiem var priecāties!
Atļausimies izteikties klātneesošo vārdā, bet tādi mūsu tautas gara un literatūras milži kā Aleksandrs Čaks un Krišjānis Barons noteikti kapā priecājas, ka viņu muzejos uzstāsies šī brīža milzīgākais latviešu dzejnieks Egils Dambis. Priecājas grozoties.
Čaka attieksmi pret ķēkšas pārvaldītu valsti jebšu pret nepratēja rakstītiem pantiņiem, labi raksturo viņa 1932. gadā teiktais žurnālā "Domas": "Neilgi atpakaļ parādījies atkal viens jauns specifisks jauno literātu žurnāls ar nosaukumu Tāle*. (Brīnišķīgs nosaukums. Liekas, visas jaunatnes ilgu iemiesojums.) Šim žurnālam Tāle paspējuši iznākt jau seši numuri, un savās slejās tas ievieto vienīgi tikai pirmšķirīgu makulatūru. Viņa līdzstrādnieku skaits ir ne mazāks par 70 cilvēku."
"Bet nu rodas jautājums par tiem dziļiem, nepārspējamiem iemesliem, kas šos jaunos blondos un brunetos cilvēkus un sievietes dzen kopā grupās kā siļķes pavasaros. Vai tā ir kāda jauna, liela radīšanas kāre, neatzīts un neparasts domu smagums vai jauns, Latvijas apstākļos neredzēts ideālisms? Labi, ja tā būtu. Bet, par nožēlošanu, tas tā nav. Ar maziem, niecīgiem izņēmumiem (3-4 personas) visi šo grupu pārstāvji ir predestinēti, iedzimti diletanti, kuri nekad ne pie kādiem apstākļiem nekļūs par dzejniekiem vai rakstniekiem. Velti viņi māna sevi un citus lētticīgos. Jaunības karstuma un īsredzības pārņemti, tie par neko vai paši sev par kaunu salauž visu savu tālāko mūžu un iespēju kļūt kādreiz par dzīvei derīgiem cilvēkiem."
"No dzejas šinīs izdevumos nav ne smakas, kur nu vēl jauninājumi un rakstniecības tālākvirzīšana. No visiem šinīs izdevumos ievietotiem darbiem dveš pretim noziedzīga tehniska nemākulība un satricinošs garīgs tukšums. Taisni brīnums, ka latviešu jaunatne šinī laikā spēj vēl būt tik mākslinieciski neizglītota, muļķīgi iedomīga un aprobežota. Un, ja nu mums būtu jāatbild uz jautājumu — aiz kādiem iemesliem šāda diletantu kustība aug? — tad atbilde sekojoša: kritiķu uzmanības un paškritikas trūkums, vēlēšanās izsisties par katru cenu uz augšu un darba apziņas atrofēšanās."
Rodas sajūta, ka Čaka muzeja vadība skatās pareizā, taču tikai sev zināmā un saprotamā virzienā.
Par Krišjāni Baronu bildīšu vien to, ka viņš noteikti priecājas, ka viņam kā dainu vācējam un kārtotājam šobrīd simboliski ir nostājies blakus šībrīža gara gigants - Egils Dambis. Vēl tikai nav noskaidrots ar ko tieši Egils ir tik gigantisks. Jācer, ka Barona muzeja vadība to zin, tikai nedalās ar mums šajās zināšanās.
Čaka attieksmi pret ķēkšas pārvaldītu valsti jebšu pret nepratēja rakstītiem pantiņiem, labi raksturo viņa 1932. gadā teiktais žurnālā "Domas": "Neilgi atpakaļ parādījies atkal viens jauns specifisks jauno literātu žurnāls ar nosaukumu Tāle*. (Brīnišķīgs nosaukums. Liekas, visas jaunatnes ilgu iemiesojums.) Šim žurnālam Tāle paspējuši iznākt jau seši numuri, un savās slejās tas ievieto vienīgi tikai pirmšķirīgu makulatūru. Viņa līdzstrādnieku skaits ir ne mazāks par 70 cilvēku."
"Bet nu rodas jautājums par tiem dziļiem, nepārspējamiem iemesliem, kas šos jaunos blondos un brunetos cilvēkus un sievietes dzen kopā grupās kā siļķes pavasaros. Vai tā ir kāda jauna, liela radīšanas kāre, neatzīts un neparasts domu smagums vai jauns, Latvijas apstākļos neredzēts ideālisms? Labi, ja tā būtu. Bet, par nožēlošanu, tas tā nav. Ar maziem, niecīgiem izņēmumiem (3-4 personas) visi šo grupu pārstāvji ir predestinēti, iedzimti diletanti, kuri nekad ne pie kādiem apstākļiem nekļūs par dzejniekiem vai rakstniekiem. Velti viņi māna sevi un citus lētticīgos. Jaunības karstuma un īsredzības pārņemti, tie par neko vai paši sev par kaunu salauž visu savu tālāko mūžu un iespēju kļūt kādreiz par dzīvei derīgiem cilvēkiem."
"No dzejas šinīs izdevumos nav ne smakas, kur nu vēl jauninājumi un rakstniecības tālākvirzīšana. No visiem šinīs izdevumos ievietotiem darbiem dveš pretim noziedzīga tehniska nemākulība un satricinošs garīgs tukšums. Taisni brīnums, ka latviešu jaunatne šinī laikā spēj vēl būt tik mākslinieciski neizglītota, muļķīgi iedomīga un aprobežota. Un, ja nu mums būtu jāatbild uz jautājumu — aiz kādiem iemesliem šāda diletantu kustība aug? — tad atbilde sekojoša: kritiķu uzmanības un paškritikas trūkums, vēlēšanās izsisties par katru cenu uz augšu un darba apziņas atrofēšanās."
Rodas sajūta, ka Čaka muzeja vadība skatās pareizā, taču tikai sev zināmā un saprotamā virzienā.
Par Krišjāni Baronu bildīšu vien to, ka viņš noteikti priecājas, ka viņam kā dainu vācējam un kārtotājam šobrīd simboliski ir nostājies blakus šībrīža gara gigants - Egils Dambis. Vēl tikai nav noskaidrots ar ko tieši Egils ir tik gigantisks. Jācer, ka Barona muzeja vadība to zin, tikai nedalās ar mums šajās zināšanās.
Abonēt:
Ziņas (Atom)